„Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/ Latvijas mūzikas eksports” aicina 11.novembri pasludināt par Latvijas mūzikas dienu ar mērķi veicināt Latvijas mūzikas attīstību un aizsākt dialogu par Latvijas mūzikas kvotu ieviešanu likumdošanā.

„Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports” aicina komercradio stacijas 11.novembri veltīt Latvijā radītai mūzikai gan pēc iespējas palielinot Latvijā radītās mūzikas apjumu ēretā, gan savos raidījumos stāstot par Latvijas mākslinikiem, aicinot arī uzņēmējus izmantot Latvijā radītu mūziku.

Pateicoties Latvijas raidorganizāciju asociācijas izpilddirektores Guntas Līdakas atbalstam mūzikas kvotu ieviešanai Latvijā, 11.novembrī tiek organizēta tikšanās ar asociācijas pārstāvjiem, biedriem, industrijas pārstāvjiem, lai izrunātu kvotu ieviešanas plānu.

Par Latvijas mūzikas kvotu ieviešanu Latvijā

Mūzikai ir būtiska nozīme Latvijas kultūrā un tās radīšana un aktīva izmantošana jāveicina valstiskā līmenī, jo latviešu un Latvijā tapušas mūzikas pieejamība apkārtējā vidē ir nozīmīgs un pozitīvs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanā.

Latvijas mūzikas ierakstu unikalitāti nosaka izpildītāju augstā profesionalitāte, kā arī plašā žanru dažādība no klasikas līdz populārajai mūzikai. Taču pat tādu starptautisku atzinību ieguvušu izpildītāju balsis kā Elīna Garanča, Egīls Siliņš, koris “Kamēr”… „Instrumenti”, „Prāta Vētra”, Marija Naumova….Latvijas masu mēdijos var dzirdēt samērā reti. Šodienas realitāte ir tāda, ka lielākā daļa Latvijā raidošo mēdiju repertuārā izmanto 5-10% Latvijā radītu mūzikas ierakstu. Tā rezultātā Latvijas māksliniekiem tiek liegta iespēja būt sadzirdētiem Latvijā un pašmāju radošajām personībām zūd motivācija nākotnē izmantot savu intelektuālo potenciālu jaunu darbu radīšanai. Tāpat māksliniekiem tiek liegta iespēja veidot savu atpazīstamību, zūd iespēja pārdot savus albumus, kā arī saņemt atlīdzību par autortiesību un blakusstiesību izmantošanu. Līdz ar to samazinās finansu resursi jaunu, kvalitatīvu mūzikas ierakstu radīšanai, bet ētera vide kļūst aizvien angliskāka un krieviskāka, un tas nepārprotami ir drauds ne tikai Latvijas kultūrai, bet arī Latvijas identitātei. 

Situācijas balansēšanai jāievieš Latvijā radītas mūzikas kvotas, ar likumu nosakot, minimālo apjomu Latvijā tapušas mūzikas ierakstu izmantošanai masu mēdijos. Šāda valsts politika ilgtermiņā ir daļa no kultūras mantojuma saglabāšanas un ir uzskatāma par būtisku priekšnosacījumu valsts atpazīstamības un nacionālās identitātes stiprināšanā. Latvija ir ieguvusi atpazīstamību ar saviem mūzikas izpildītājiem un komponistiem, bet pieredze kā veicināt Latvijas mūzikas konkurētspēju vēl tikai veidojas.

Latvija mūzikas kvotu noteikšanā nav pirmā, jo šādu nepieciešamību plaši izmanto daudzās kaimiņvalstīs, ES dalībvalstīs un citviet, kur dažādu vēsturiski izveidojušos nosacījumu un situāciju rezultātā, kā arī saistībā ar globalizācijas norisēm, nacionālu pamatvērtību radīšanu, to pielietojumu un saglabāšanu lobē pati valsts. Nacionālās mūzikas kvotas masu mēdijos ir noteiktas Polijā, Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā, Itālijā, Grieķijā, Kanāda u.c. Regulējums un kvotu procentuālais apjoms katrā valstī ir atšķirīgs, variējot 30% - 40% apmērā. Atsevišķas valstis ir noteikušas arī nacionālajā valodā izpildīto mūzikas ierakstu, kā arī jauno mākslinieku mūzikas kvotas.

Ņemot vērā to, ka Latvijā dziesmas tiek izpildītas un ierakstītas ne tikai latviski, bet arī krievu, angļu, franču u.c. valodās, un Latvijā ir radīts liels apjoms instrumentālās mūzikas, tad valodas ierobežojums šajā situācijā nebūtu uzskatāms par argumentu konkurences vai citiem tiesību ierobežojumiem.

Lai rastu labāko risinājumu, sabalansējot valsts, kultūrpolitikas un biznesa intereses un, ņemot vērā citu valstu pieredzi, nepieciešama sabiedrības diskusija, kurā piedalītos mūzikas nozares, raidorganizāciju, atbildīgo institūciju un politikas veidotāju pārstāvji un citu valstu eksperti. Apsverama ir iespēja organizēt plašāku radošo industriju un raidorganizāciju savstarpēji koordinētu akciju vai kampaņu, popularizējot Latvijā radītu mūziku radiostacijās, masu mēdijos un sociālajos tīklos. Par ieguvumiem, ko valsts iegūst, popularizējot un tādā veidā veicinot vietējās mūzikas konkurētspēju, var spriest pēc citu valstu mūzikas mūzikas eksporta biroju fokusēto un valstiski atbalstīto rīcību. Ievērojama pieredze šādu mūzikas fondu darbībā un līdz ar to arī sasniegumi ir kaimiņvalstīm Skandināvijā, ar kurām ir izveidojusies sadarbība arī pagājušajā gadā izveidotajai biedrībai ” Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports’’.

Nosakot mūzikas kvotas, pieaugs vajadzība pēc Latvijā radītiem skaņu ierakstiem, to kļūs ne tikai skaitliski vairāk, bet pieaugs to kvalitāte un līdz ar to konkurētspēja ar amerikāņu, angļu un krievu mūzikas ierakstiem. Tajā pat laikā ēters nepārprotami apliecinās identitāti Latvijas valstij, kurā klausītājs un skatītājs atrodas.

Šāda tālredzīga valsts politika ilgtermiņā ir pretimnākoša ne tikai kultūras mantojuma saglabāšanā, bet uzskatāma par būtisku priekšnosacījumu Latvijas valsts atpazīstamībai šodien un nacionālās identitātes stiprināšanai.

„Par „Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”:

“Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports" savu darbību uzsāka ir 2012. gada beigās. Biedrību nodibināja LaIPA kopā ar Latvijas Mūzikas informācijas centru. Kultūras ministrija biedrības darbības uzsākšanai piešķīra 3000 latu. Biedrības mērķi ir veicināt mūzikas industrijas attīstību Latvijā un Latvijā producētās mūzikas eksportu, veicināt un atbalstīt konkurētspējīgu mūzikas ierakstu radīšanu un palielināt Latvijas mūzikas izmantošanas apjomu, būt par Latvijas mūzikas industrijas oficiālo pārstāvi Eiropas un starptautiskajās industrijas konferencēs un izstādēs, informēt un izglītot Latvijas mūzikas industrijas pārstāvjus eksporta jautājumos.

Papildus informācija:

Agnese Cimuška

Latvijas Mūzikas attīstības fonds/Latvijas Mūzikas eksports izpilddirektore

Tālrunis: 26457262

E-pasts: agnese@musicex.lv