Pārizdod platē Raimonda Paula pirmo dziesmu programmas

Raimonda Paula pirmās dziesmas savulaik radīja īstu vētru – latviešu estrādes mūzikā nekas līdzīgs vēl nebija pieredzēts. Šajā ierakstā ir viss, lai no ierastās vieglās fona mūzikas kļūtu par tādu, kas savu klausītāju uzrunā personiskāk un tuvāk. Šīs dziesmas šodien uzskatāmas par klasiskām vērtībām un iekļautas Latvijas kultūras kanonā.

Iegādāties: https://www.micrec.lv/lv/ieraksts/raimonds-pauls-dziesmas-2lp

ā solisti ierakstos dzirdami Margarita Vilcāne (“Cik labi, ja tu blakus man”, “Maza, maza istabiņa”), Ojārs Grinbergs (“Tev, mana labā”, “Dziesma nenosalst”, “Kur tu esi”, “Mežrozīte”, “Sens ir tas stāsts”, “Trīs gadiņus es audzēju”), Zdzislavs Romanovskis (“Vecā jūrnieka stāsts”, “Baltijas jūrai”, “Zēns paņēma līgaviņu”) un spoži debitē tolaik 22 gadus jaunā Nora Bumbiere (“Kāpēc?”, “Atvadas vasarai”). Šajās programmās plašāka auditorija iepazinās ar Vilcānes un Grinberga duetu (“Nepārmet man”, “Vectētiņš un vecmāmiņa”, “Zilie lini”, “Ko es teicu, tas notika”), kā arī vienīgo Bumbieres un Grinberga duetu (“Papu, saki mammai pats”). Rīgas Estrādes orķestra (REO) sieviešu vokālais ansamblis dzirdams gan pavadošā lomā (“Dziesma nenosalst”, “Sens ir tas stāsts”, “Zēns paņēma līgaviņu”), gan solista lomā (“Ar tevi vien”, “Cīruli, cīruli”). Lielāko daļu skaņdarbu pavadījumu izpilda REO mūziķi ar pašu autoru pie klavierēm. Ieskanās arī stīgu grupa Ringolda Ores vadībā (“Cik labi, ja tu blakus man”). Vienīgo instrumentālo skaņdarbu izpilda ansamblis “Eolika” (melodija no k/f “235 miljoni seju”).

Pārizdevumā iekļautie ieraksti tapuši Rīgas Skaņu ierakstu studijā 1968. un 1969. gadā, pie klausītājiem skaņuplatēs nonākuši pirms 50 gadiem (1969. gada decembrī un 1970. gada vasarā). Pagājušajā gadā tie piedzīvojuši jaunu, rūpīgu restaurāciju, kuras izejmateriāls ir oriģinālās magnētiskās lentes. Vinila platēs šie ieraksti savulaik ir iznākuši tikai mono formātā, jo “Melodija” uz stereo vinila plašu ražošanas procesu pārgāja tikai 1973. gadā, t.i., nepilnus četrus gadus vēlāk, kaut “nākotnes vārdā” RSIS jau kopš 1967. gada savas programmas gatavoja tikai stereo formātā.

Kā uzsver izdevēji, kamēr agrīnie stereo ieraksti pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pasaulē vēl joprojām saskārās ar meklējumiem, RSIS tapušajos ierakstos stereo telpiskās priekšrocības jau 1967. gadā izmantotas pēc tādiem pašiem principiem, kādi tiek ievēroti šodien. Šis izdevums realizē mākslinieciskā vadītāja Aleksandra Grīvas un skaņu režisora Ivara Vīgnera un Jāzepa Kulberga rūpīgi veidoto telpisko skanējumu. Viens no tā stūrakmeņiem ir Reformātu baznīcas (RSIS ierakstu) zāle. Unikāli ir pēdējie pieci skaņdarbi, “Estrādes dziesmas ar latviešu tautas dziesmu tekstiem”, kas kopš 1970. gada mazās mono plates izdevuma nav tikuši atkārtoti pārpublicēti.

“Raimonda Paula dziesmu iespaidu uz tālaika sabiedrību grūti pat aptvert. Ar viņa unikālo klavierpieskārienu caurvītā mūzika šajā skaņuplatē atdzimusi jaunā skaniskā veidolā. Kādam tās būs atmiņas, kādam atklājums. Senais stāsts it labi dzīvo arī mūslaikos”, plates pārizdevumu vērtē Orests Silabriedis.